Michel Castaignet

Mišels Kasteņē ( Michel Castaignet )


“Es meklēju jaunas sakarības starp zīmējumu un glezniecību. Mums jāmācās no vecmeistariem, es izvēlējos
20. gadsimta 60. gadu franču minimālistus- BMTP grupu - Danielu Burenu, Olivjē Mosē, Nīlu Toroni, Mišelu Parmentjē”- Mišels Kasteņe.

Nemitīgi meklējumi, eklektisms un spēja darboties ar dažādiem stiliem – tās ir tikai dažas no tīri ārējām pazīmēm, kas raksturo Mišelu Kasteņē, kurš ir iemīlējies mākslas vēsturē un ik brīdi tiek vilkts pretējos virzienos starp saviem ideāliem un pieņēmumiem, motivējot viņu pāriet no vienas sērijas pie nākošās.

Savus gleznu tēlus Mišels Kasteņē izvēlas pats. Viņš izmanto anonīmo seju potenciālu, dodot priekšroku atmiņu attēliem, kas tiek atrasti vecās fotogrāfijās un tiek radīti tā, lai tiem piemistu vecmodīga aura. Sekojot krievu „ligzdojošās lelles” Matrjoškas principam jeb stāstam stāstā, mākslinieks fotogrāfiju projicē pašas attēlā, radot gleznu gleznā. Šajās ikdienišķajās fotogrāfiju sērijās viņš akcentē kādu konkrētu tēlu, ļoti bieži – sekundāru, izceļot konkrētu attieksmi vai kādu kliedzošu apģērba detaļu, un tad šo familiāro ainu pārceļ sapnim līdzīgā pasaulē, atbrīvojot to no stāsta sloga un padarot attēlus par pārdomu shēmām. Pēc šāda principa tapušas daudzas Mišela Kasteņē gleznu sērijas „In Memoriam Europa”, „Jardin Clos”, „Transit”, kā arī pati jaunākā gleznu sērija – „Meiteņu psaule”.


Mišelu Kasteņē (1971, Michel Castaignet, Parīze, Francija) interesē piecdesmito gadu abstrakcionisma vēsture un Klementa Grīnberga teorija par figurālajiem līdzekļiem, izstrādājot darbus, kas vienlaicīgi ir gan formāli, gan reprezentatīvi. Viņa gleznas seko kolāžu veidošanas loģikai, vienlaicīgi atgādinot arī Daniela Burēna sistēmas.
Mišels Kasteņē ieguvis Maģistra grādu estētikā un mākslas teorijā Midseksas Universitātē Londonā. Regulāri eksponē savus darbus Māksla XO galerijā Rīgā un Nivet-Carzon galerijā Parīzē.
Šobrīd Mišels Kasteņē dzīvo starp Berlīni un Šampaņu.