Ģirts Muižnieks

Ģirts Muižnieks ( 1956 )

Ģirts Muižnieks ir pārliecināts, ka “gleznām nav nekāda satura, un tieši tāpēc tās jāuztver emocionāli”. Ģirta Muižnieka radošais impulss var būt jebkas – acis un lūpas, dāma ar cigareti, nejauši izdzirdēts, skanīgs franču vārds vai parfīma noslēpums, sena fotogrāfija vai kādā antikvariāta skatlogā ieraudzīta porcelāna figūriņa:
“Es domāju tēlos, nevis zīmējumā. Un tas arī nav atkārtojams. Bet, kad reāli sāk gleznot konkrēto audeklu, viss mainās,” Ģirts Muižnieks.

“Ģirta Muižnieka ekspresīvo glezniecību raksturo impulsivitāte, improvizācija un krāsu izsmalcinātība. Kad viņš sāka piedalīties izstādēs, viņa glezniecības “temperaments un spēcīgā krāsa” pievērsa publikas uzmanību. Viņa darbi tika raksturoti kā “spontānā glezniecība”, un uzreiz tika ievērots, ka “alla prima studijas veido brīvākos māksliniekus”. Viņa glezniecība bieži vien tiek salīdzīnatā ar dzeju. Viņš glezno uz grīdas: lejot, pilinot un pludinot krāsas vienu uz otras tā, lai to radītie krāsu laukumi un līniju ritmi veidotu jaunu realitāti, kas pilna ar asociācijām,” Viktors Miziano, 2015.

Ģirts Muižnieks absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju (1982). Šajā laikā viņš sevi spilgti piesaka uz mākslas skatuves, kopā ar savas paaudzes jaunajiem māksliniekiem, pilnībā izmainot ierasto Latvijas mākslas ainu.
Kopš 1992. gada Ģirts Muižnieks sarīkojis 15 personālizstādes un piedalījies vairāk nekā 50 grupu izstādēs Latvijā un pasaulē.
Purvīša balvai nominēts par personālizstādi „Mati” (2009, Galerijā 21), darbiem Cēsu Mākslas festivāla laikmetīgās mākslas izstādē (2007) un personālizstādi „Salut!” (2007, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā).
Ģirta Muižnieka darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Gruzijas Mākslas muzeja (Tbilisi), Eiropas Centrālās bankas (Frankfurte), Krievijas Kultūras ministrijas un Valsts Tretjakova galerijas (Maskava) kolekcijās, kā arī citās publiskās kolekcijās un privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.