Paulis Liepa

Paulis Liepa (1978)


Paulis Liepa ir latviešu jaunās paaudzes grafiķis, kurš strādā ar visvienkāršākajām grafikas tehnikām – kologrāfiju un kartona griezumu.
Kā norāda mūsdienu un laikmetīgās mākslas eksperti un kritiķi, Pauļa Liepas darbi ar savu zīmju valodu, kas vizuāli sasaucas ar krievu konstruktīvista Gustava Kluča daiļradi un modernismā balstītu estētiku, ievērojami izceļas uz mākslas meinstrīma fona.
Paulis Liepa izstādēs piedalās kopš 1996. gada un jau ir pazīstams Baltijas reģiona. Sarīkojis 13 personālizstādēs un ieguvis vairākas godalgas – Grand Prix laureāts 9. Starptautiskajā Baltijas jūras valstu biennālē “Kaliningrad–Koenigsberg” (2008), godalgots Starptautiskajā grafikas triennālē Krakow – 2017, kā arī izstādes “Grafika–S” prēmijas laureāts.

Pauļa Liepas darbu estētika veidojusies 20. gs. modernisma grafikas kultūras, dizaina, arhitektūras un inženiertehnisko zīmējumu iespaidā, īpaši atskatoties uz 60.–70. gadu vizuālo estētiku, ko mākslinieks izmanto kā savu izteiksmes valodu. Lai pastiprinātu šo „vecuma” iespaidu, Paulis Liepa savus darbus pakļauj tiešai apkārtējās vides iedarbībai – skrāpējumi, sarecējušas līmes kārtas, ar nazi saskrambāti kartona gabali, krāsas slāņi viens pār otru, radot sajūtu, ka darbi nākuši no 60. vai 70. gadiem, bijuši kaut kur pamesti un aizmirsti, un no jauna atklāti šodien. Ar smalku ironiju par grafiķu apsēstību ar perfektu un estetizētu attēlu, Pauļa Liepas darbi „pārkāpj” šo aroda etiķeti. Viņu arī neinteresē darbu tirāža – tie var būt tikai divi autora novilkumi vai maksimāli 7 eksemplāri, no kuriem katrs būs atšķirīgs un unikāls.

Paulis Liepa, izmantojot šķietami neitrālas un nepretenciozas vienības, reflektē par filozofiskiem un aktuāliem notikumiem plašā diapazonā - no pēdējā laika kara sadursmes punktiem līdz vienkāršiem sadzīves priekšmetiem un tēmām, kas kopumā ir mākslinieka kā mūsdienu cilvēka dienasgrāmata: darbnīca, sadzīve, iela, internets, ziņas, reklāma... Vēstījums nav pļāpīgs, tas ir tiešs, skaidrs, ironisks un reizē sirsnīgs, kāds ir Paulis Liepa sarunā, sadzīvē un pedagoga amatā Latvijas Mākslas akadēmijā, slēpjot sevī daudzus slāņus tāpat kā viņa darbi.

Pauļa Liepas darbos var parādīties no vienas smalkas zīmes līdz pat veselai zīmju kolekcijai, kas konceptuāli un saturiski ir patiesības meklējumi, cīņa par ietekmes sfērām, kontrole pār ģeogrāfiskām vienībām, zemes dzīlēm no to šķērsgriezumiem, cinisks, auksts aprēķins, un cilvēce kā bezgalīgi sarežģīts mehānisms, kur karš diemžēl ir neatņemama tās pastāvēšanas sastāvdaļa.


Paulis Liepa (1978) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1997–2003). Viņš ir sarīkojis 13 solo izstādes Latvijā, Igaunijā, Dānijā un Krievijā un kopš 1996. gada piedalījies vairāk nekā 40 grupu izstādēs un starptautiskos projektos Latvijā un ārpus tās.
Paulis Liepa saņēmis balvas – Dienas Gada Balva Kultūrā par personālizstādi "Klusā daba" (2013), balva Krakovas starptautiskajā grafikas triennālē (2012), Grand Prix 9. Starptautiskajā Baltijas jūras valstu biennālē „Kaliningrad-Koenigsberg 2008” (2008), balva par labāko mūzikas videoklipu 2007 „Esi brīvs” (Pikaso, Gustavo un R-viss) (2008), laureāts 8. Starptautiskajā Baltijas jūras valstu biennālē „Kaliningrad– Koenigsberg 2005” (2005).
Pauļa Liepas darbi atrodas vairākās publiskās un privātās kolekcijās – Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (Rīga, Latvija), Deutsche Telekom mākslas kolekcija (Berlīne, Vācija), KAI10|Arthena Fonds (Diseldorfa, Vācija), Simmons Contemporary mākslas kolekcija (Londona, Lielbritānija), Kaļiņingradas Valsts mākslas galerijā (Kaļiņingrada, Krievija); Dinas un Jāņa Zuzānu privātkolekcijā (Rīga, Latvija), Marijas Larsson (Maria Larsson) mākslas kolekcijā (Cīrihe, Šveice), YUANART kolekcijā (Lucerna, Šveice), Žila Fuša (Gilles Fuchs) privātkolekcijā (Parīze, Francija), Zdeneka Fēliksa (Zdenek Felix) privātkolekcijā (Minhene, Vācija), Beatrikses Miljē (Beatrix Millies) privātkolekcijā (Berlīne, Vācija) u.c.