Tatjana Krivenkova (1964)

"Māksla - nu kam viņa ir vajadzīga? Tas ir tāpat kā ar ziediem - ne no tiem paēst, ne izdzīvot, bet bez tiem nevar.

Tas ir tāpat kā ar jūtām. Kam tās vajadzīgas? Bet bez tām nevar iztikt..."
/Tatjana Krivenkova, 2005./

"Tatjanas Krivenkovas gleznās atrodam gan dabas noskaņu, gan visu cilvēcisko sajūtu amplitūdu, ko māksliniece pasniedz ar bezpriekšmetiskās glezniecības palīdzību, gaismu un atmosfērisku izpildījuma vieglumu. Savukārt, krāsu zīmuļa tehnikā radušies darbi uz papīra, veido abstraktus mudžekļus, kas reizēm kārtojas ģeometriskās formās, reizēm - lielāku formu fragmentos.

Tatjanas Krivenkovas zīmējumi - tie ir kā intīmas metaforas, maigas un trauslas, vietām pat tik tikko samanāmas.... Pārsvarā gaiši sārtas, oranžas, dzeltenīgas, brūnganas, arī zaļganas un violetas, bet citreiz - visas pasaules krāsas sapinušās vienā. Varbūt tās ir ainavas, koku lapotnes, pilsētas, sejas, skūpsti, tauriņu spārni, gaiss, vējš, diena, varbūt - visa dzīve vienā.

Lai kādas būtu mākslinieces tā brīža sajūtas, taču gan glezniecībā, gan zīmējumā saturs un forma vienmēr būs kopā."
 /Ilze Žeivate, 2007./

 "Māksliniece tiešām atļaujas greznību - aizrauties ar krāsām, aizraujot un pārliecinot skatītāju, ka kārtīgam cilvēkam tieši ar to arī jānodarbojas, proti, jāvēro, kā tuvojas un satiekas rozīgais ar oranžo, vai sārtais ar brūno."
 /Ieva Lejasmeijere./

"Esmu diezgan ilgi gleznojusi un man ir izstrādāta sava valoda, zīmes, ar kurām varu pateikt savas domas. Liekvārdība atņem būtību. Man gribas visu atmest. Nedomāju, ka tā ir attālināšanās no realitātes, tā drīzāk ir tās pievilkšana sev tuvāk, lielāka iedziļināšanās.

Gribas dabūt pēc iespējas tīrāku sajūtu, un tā vienmēr ir ļoti vienkārša. Vienkārša un tajā pašā laikā to nevar uzgleznot vienā rāvienā.

Man svarīgs ir saturs.

Sākumā nevaru to pat īsti noformulēt. Kad top bildes, saturs nāk klāt, es tam piemeklēju formu. Saturs un forma ir kopā."
/Tatjana Krivenkova./