Klusā daba. Lietu daba 2003...


Klusā daba. Lietu daba. 2003. Rīga

 

 


Klusā daba. Lietu daba. 2005. Rīga

 

 


Klusā daba. Lietu daba. 2006. Rīga

 

 


Elita Patmalniece "Klusā daba" 2006, a/ kr.diegi, 40x50

 

 


Aija Jurjāne "Grieztie ziedi" 2006, a/akrils, 37x46

 

 

 


Aleksejs Naumovs "Klusā daba ar zaļo zivtiņu. Burano"2007, a/akrils, 40,5x40,5

 

 

 


Edvards Grūbe "Sēnes I" 1998, a/eļļa, 54x73

 

 


Gita Okonova-Treice "Krējuma pods"2005, k/j.tehn.,28,5x24

 

 

 


Helēna Heinrihsone "Rozes un sejas" 2003, a/eļļa, 90x100

 

 

 


Helēna Heinrihsone "Meksikas vainags"2006, a/eļļa, 100x100

 

 

 


Ieva Iltnere "Klusā daba ar sudraba šķīvi"2007, a/eļļa, 70x90

 

 

 


Imants Vecozols "Māla trauki"1998, a/eļļa, 60x80

 

 

 


Jānis Kupčs "Saraksts Nr.6"2005, a/akrils, 115x135

 

 

 


Klusā daba. Lietu daba. 2005. Rīga

 

 

 


Laima Bikše "Es un arbūzs"2008, a/eļļa, 115x130

 

 

 


Vija Zariņa "Ieskaties"2001, a/akrils, 120x120

 


Vilis Ozols "Klusā daba ar balto krūzi"1998, k/eļļa,kolāža, 34x44

 


Vilis Ozols "Klusā daba" 2003, k/eļļa, 42x50

 

 

 

No 17. augusta līdz 5. septembrim " Māksla XO" galerijā būs vērojama nu jau par tradīciju kļuvusī izstāde "Klusā daba. Lietu daba". Ceturto gadu pēc kārtas tiek rīkoti īsti svētki- klusās dabas teātris- krāsās, formās un sajūtās, kas risinās uz audekla un telpā. Tā nav tikai glezniecība, kurā gribas izsekot šī žanra attīstībai un aktualitātei. Katru gadu tiek piesaistīti arī mākslinieki, kuru darbi telpā ienāk ar trešo dimensiju. Tradīciju ir izstādes atklāšanas svinībās kārtot arī klusās dabas uzstādījumus: katrs autors atnes kādu našķi svētku mielastam- augļus un zaļumus, sierus, desas vai kūpinātu gaļas stilbu, zivis, citronus u.c., mēģinot tos pietuvināt klasiskajai holandiešu "vanitas".

Izstāde atklāj dažādu paaudžu latviešu gleznotāju, tēlnieku, arī dizaineru redzējumu dabas formu un krāsu pasaulē, kur katram priekšmetam tiek piešķirts savs saturs ar konkrētu jēgu, atklājot gan autoru emocionālo un gara pasauli, gan tīri fiziskas dabas parādības un vērojumus- kā gaismu un ēnu, telpu un plakni, ainavu, bet dažkārt tie ir vienkārši stāsti par lietām pašām- krēsliem, māla podiem, lellēm, u.c.

"Kluso dabu. Lietu dabu" IV šogad ar saviem darbiem bagātinās mūsdienu klusās dabas meistari- klasiķi: Vilis Ozols, Imants Vecozols, Eduards Grūbe, Māra Vaičunas, kā arī citiem glezniecības žanriem un vizuālās mākslas veidiem pievērsušies autori: Aija Jurjāne, Helēna Heinrihsone, Ieva Iltnere, Laima Bikše, Vija Zariņa, Edīte Gornova, Gita Okonova- Treice, Tatjana Krivenkova, Indra Sproģe, Uno Daņiļevskis, Kristaps Zariņš, Kaspars Zariņš, Ivars Heinrihsons, Aleksejs Naumovs, scenogrāfe Anna Heinrihsone, modes māksliniece Elita Platmalniece un tēlnieks Aigars Zemītis.
"Māklsa XO" galerija Ilze Žeivate

"Es baudu Imanta Vecozola un Viļa Ozola krāsas dabu. Imanta Vecozola gaismas- lietu baltais vieliskums. Viļa Ozola šahveida kārtojuma smalkās formu un krāstoņu nianses. Un abiem šī matētā fakturālās virsmas patina, ko vērtējot nav citu vārdu kā saukt par glezniecību."
/Ivars Heinrihsons, 2003/

"Ķermeņus un galvas, rozes un citas lietas gleznās var bezgalīgi sakārtot un pārkārtot. Tā veidojas jaunas pasaules, kur es droši jūtos."
/Helēna Heinrihsone, 2004/

"Klusā daba man ir tikpat klusa un noslēpumaina kā glezniecība."
/Māra Vaičunas, 2003/

"Klusā daba- protams, ka tas ir vislabākais veids kā trenēties gleznot, bet man jau no paša sākuma interesēja slodze- slodze, ko vajag atrisināt tādā iecerē, kā, piemēram, maize."
/Edvards Grūbe, 2003/

"Vija Zariņa glezno priekšmetus, kas jau laika gaitā kļuvuši par estētikas simboliem -bumbieris, lode, mandolīna. Vija šos priekšmetus izvēlas kā estētisku skaistuma simbolu.

Vija priekšmetos redz skaisto - pirmatnējo formu, tāpēc viņai šī forma ir tik svarīga."
/Santa un Kristaps Zariņi, 2003/

"Mani interesē, lai darbi būtu līdzīgi Mocarta mūzikai. Lai liktos, ka tie uztaisīti ar kreiso kāju, skatoties pa logu uz putniņiem, lai tie neradītu smaguma iespaidu. Principā darbi ir orientēti uz dvēseles stīgu kustināšanu."
/Kaspars Zariņš, 2003/