16.07. - 22.08.2026

Galerija "Māksla XO"

Elizabetes iela 14, Rīga, LV 1010

ILMĀRS BLUMBERGS

Blumbergs un Vērotājs

Ilmāra Blumberga (1943-2016) Vērotājs ir kanoniska zīme. Tā radās no scenogrāfijas Džuzepes Verdi operai “Aīda”. Opera vēsta par ēģiptiešu karavadoņa Radamesa un etiopiešu valdnieka meitas, ēģiptiešu gūsteknes Aīdas mīlestību. Kara situācijā mīlētājiem nav cerību palikt kopā. Ko darīt? Vai kalpot valsts labklājībai un pildīt pienākumu, vai sekot sirds aicinājumam? Radamess izvēlas mīlestību. Par nodevību viņu tiesā un soda, iemūrējot dzīvu templī. Radamesam labprātīgā nāvē seko Aīda. Mākslinieks veidoja šo iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā, sadarbojoties ar režisori Māru Ķimeli. 1998. gadā “Aīda” guva triumfālus panākumus.
Blumbergs uzskatīja, ka katrā lielā iestudējumā “noteicoša loma ir kopīgai domai. Mugurkaulam.” Viņa galveno telpisko ideju izteica desmit kustīgas 12 x 4 x 0,80 m lielas kulises. Visu telpu – kulises, grīdu un dziedātāju kostīmus klāja ornaments. Katra cēliena foniem bija izvēlētas pamatkrāsas – dzeltenais, sarkanais un zilais. Pēdējam – melnajam  cēlienam skatītāju sagatavoja melnās figūras. Tās radās no libreta pirmās remarkas, kurā lasām, ka darbība norisinās Memfisas pilī ar kolonādi, skulptūrām un ziedošiem augiem.  Skulptūru vietā Blumbergs izveidoja melnas dievu ēnas – lielie melnie, kā tos sauca Blumbergs.  Izšķirīgos brīžos tie izslīdēja no kulisēm, liecinot par savu klātbūtni. Apstākļus nosaka dievi, bet lēmumus pieņem cilvēki.
Blumbergs rakstīja: “No formas viedokļa “Aīdas” beigām vajadzēja lauzt izrādē dominējošo kulišu kustību. Lauzt ar ko? Un kā jau tādās reizēs parasti notiek, nejaušība deva risinājumu. Līmējot vertikālās kulises, maketa kastē tika atstāts liels, kantains atsvara klucis. No rīta, ierodoties maketa telpā, tas iekrita acīs kā pēkšņa atklāsme – re, Aīdas un Radamesa kaps! Un vēl nostrādāja Māras Ķimeles intuīcija saskatīt tajā apslēpto – ceļam Aīdu un Radamesu augšā! Tas jau bija scenogrāfiski ģeniāli – nevis iebūvēt zemē, kapā, bet celt augšā, ārā, pie debesīm, brīvībā, mīlestībā un nāvē!” Finālā operas koris piesauca Lielo Dievu.
Līdz ar melnajām dievu ēnām jau no paša sākuma izrāde pieteica divas paralēli eksistējošas telpas: subjektīvo, krāsaino, mainīgo trīsdimensiju telpu un melno, nemainīgo, vienmēr pastāvošo pasauli, kas cilvēka sajūtām nav aptverama.
Ar operu mīlestības mistērija nebeidzās. Blumbergs dievu ēnas pēdu atbalstīja pret lodi, ideālo formu.  No maketa detaļas tēls pārtapa par Vērotāja skulptūru.
“Tas ir līdzsvara  cilvēks,” teica mākslinieks Ilmārs Blumbergs. “Vērotājs vienmēr ir līdzsvarā. Es neredzu, bet man liekas, ka te kāds stāv. Kāds mani vēro. Kāds ir piedalījies, kāds ir skatījies. Likās, ka visu laiku kāds ir, bet tas esmu es pats.”
Pēc arhitektes Zaigas Gailes iniciatīvas tēlnieks Sandis Aispurs  3,6 m augsto Vērotāju atlēja bronzā (2023). Tas tika iemūrēts rekonstruētajā Jaunā Rīgas teātra gaismas akā kā būvupuris. (Anita Vanaga, 2026.) 

Ilmāra Blumberga daiļrade sakņojas vispārcilvēcisko patiesību meklējumos, jautājumos un atbildēs mūsu esībai uz zemes. Cilvēks atrodas mūžīgā miera meklējumos, kuru sākumā jāatrod sevī, tikai pēc tam pārnesot to uz ģimeni, sabiedrību un valsti. Viņš pats ir izteicies, ka galvenie tēli viņa darbos ir MĪLESTĪBA, NĀVE un DIEVS.

Ilmārs Blumbergs (1943˗2016) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1963˗1972). Regulāri piedalījies izstādēs kopš 1962. gada. Sarīkojis vairāk nekā 40 personālizstādes, kā arī eksponējis savus darbus vairāk nekā 150 grupu izstādes Latvijā un ārpus tās. Veidojis scenogrāfiju daudziem teātru un Latvijas Nacionālās operas uzvedumiem. Grāmatu ilustrators. Daudzu Latvijas kultūrtelpā pazīstamu grafisko zīmju autors. Dzīves laikā ieguvis 31 balvu un nominācijas. 1995. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2009. gadā - prēmiju Spēlmaņu nakts apbalvojumu par mūža ieguldījumu teātra mākslā. Nozīmīgākās Ilmāra Blumberga personālizstādes ˗ “Lūgšana par redzēšanu (Zīmējumi ir kastītē)” (2005) Oratorio di San Ludovico, Venēcijā, Itālijā; “Lietiņš līst, lietiņš līst, lietiņš līst! Sapērk bildītes, sapērk bildītes, sapērk bildītes! Voldemāra Irbes dzīve, darbi un nāve” (2009) Tallinas 1. zīmējumu triennāles ietvaros, “Kunstihoone Galleri”, Tallinā, Igaunijā; “Es nemiršu” un “Es nemiršu pie Ilzes” (2013) Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls un Māksla XO galerijā Rīgā, Latvijā. 2001. gadā Ilmāra Blumberga un režisors Viesturs Kairiša kopdarbs ˗ filma “Burvju flauta” tikai izrādīta 49. Venēcijas biennālē. Pie Ilmāra Blumberga nozīmīgākajām scenogrāfijām Latvijas Nacionālajā operā noteikti jāatzīmē Mocarta “Burvju flauta” (2001), Dž. Verdi “Aīda” (1998) un Raiņa “Jāzeps un viņa brāļi” (1981) Dailes teātrī.
Ilmāra Blumberga darbi atrodas privātās un publiskās kolekcijās visā pasaulē: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīga, Latvija), Eduarda Smiļģa teātra muzejs (Rīga, Latvija), Rakstniecības un Mūzikas muzejs (Rīga, Latvija), Mikaloja Konstantīna Čurļoņa muzejs (Kauņa, Lietuva), Tartu mākslas muzejs (Tartu, Igaunija), Pori Mākslas muzejs (Pori, Somija), Bohumas Mākslas muzejs (Bohuma, Vācija), Hamburger Kunsthalle (Hamburga, Vācija), AMAC/Association Mouvement Art Contemporain Chamaliere (Šamaljēra, Francija), A. Puškina Valsts Tēlotājas mākslas muzejs (Maskava, Krievija), Valsts Tretjakova galerija (Maskava, Krievija), A. Bahrušina Teātra muzejs (Maskava, Krievija), Austrālijas Nacionālā galerija (Kanbera, Austrālija).

Vairāk par izstādi:     https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/378896/kulturas-zinas