04.06. - 11.07.2026

Galerija "Māksla XO"

Elizabetes iela 14, Rīga, LV 1010

ANDRIS KAĻIŅINS

Prūsijas zilais

“Prūsijas zilais” ir jauna, monohromu gleznu sērija, kurā turpinu savu ilgstoši attīstīto radošo uzstādījumu “krāsa kā protagonists”. Tajā krāsa netiek lietota tikai kā glezniecības līdzeklis attēla radīšanai, bet pati kļūst par darba tēmu. Es skatos uz krāsu kā materiālu ar konkrētu nosaukumu, kura fizikālajās īpašībās, lietojuma vēsturē un kontekstā visbiežāk ir ietvertas atsauces uz vēsturi, varu, politiku un estētiku.
Darbs pie “Prūsijas zilā” izriet no iepriekšējās gleznu sērijas “Prūsijas zaļais” (2025), kurā krāsas nosaukums un tā militāri vēsturiskās asociācijas tika savienotas ar Latvijas ainavas motīvu. Šajā savienojumā mani interesēja kontrasts starp šķietami mierīgu, nostalģisku attēlu un nosaukuma nestu vēsturisku spriegumu.
“Prūsijas zilajā” šī interese turpinās koncentrētākā un atturīgākā formā. Vārds “Prūsijas” ļauj domāt par Eiropas vēsturi, militāru lielvaru estētiku, Baltijas reģiona pieredzi un valodā saglabātām vēsturiskām pēdām. Šajā nosaukumā vienlaikus saduras dažādas Prūsijas nozīmes: izzudusī Baltijas prūšu kultūra, vēlākā vācu Prūsijas valsts un tās militārā reprezentācija, kā arī mūsdienu skatījums Baltijas reģiona kontekstā.
Angļu valodā, kas bieži dominē mākslas materiālu nosaukumos un iepakojumos, vārdi “Prussia” un “Russia” atšķiras tikai ar vienu burtu. Šī lingvistiskā tuvība kļuva par impulsu domāt par vēsturisku un mūsdienīgu ģeopolitisku spriedzi, īpaši Baltijas un Austrumeiropas kontekstā. Jaunākajās gleznu sērijās vārds “Prūsijas” kļūst par metaforisku apzīmējumu militārai un politiskai varai, kas ne tikai ieņem teritorijas, bet arī pārdēvē tās savā vārdā. Šī pārdēvēšanas iespēja ir īpaši jūtīga Baltijas kontekstā, kur vietas nosaukums, valoda, piederība un to zudums ir vēsturiska realitāte.
Krāsu, kuru pētu, bieži izvēlos nevis pēc tās tonālajām kvalitātēm, bet pēc nosaukuma. Konkrētas krāsas nosaukums, tās lietojuma vēsture un klātbūtne mākslas materiālu industrijā piedāvā sērijas konceptuālo virzību, un es tai ļaujos. Vienlaikus Prūsijas zilā krāsa mani suģestē kā glezniecisks materiāls. Tās caurspīdīgums ļauj veidot plašu virsmas diapazonu: no gaišām, gandrīz caurspīdīgām niansēm līdz vairākkārtīgi klātām, tumšām, spīdīgām un blīvām virsmām,” Andris Kaļiņins, 2026.

“Andra Kaļiņina darbi atsedz jūtīgu, dzīvu interesi par vēsturi un dzīves rituma korelāciju ar cilvēku subjektīvajām pieredzēm. Darbu vēstījumus asprātīgi atklāj un reizē sevī slēpj vārdu, krāsu, gaismas un audekla saspēles,” Edvards Schoutens, izstāžu kurators, laikmetīgās mākslas telpas TUR vadītājs, Latvijas Mākslas gada balvas “Gada kurators” laureāts.
“Andra Kaļiņina darbi apvieno plašas zināšanas mākslas un pasaules vēsturē, ar interesi par krāsas fizikālajām īpašībām un mākslīgā intelekta rīku izmantošanu, radot darbus, kas pēta identitātes un kultūras mantojuma tēmas,” Andris Vītoliņš,  gleznotājs, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors.

Māksla XO galerijā skatāmā Andra Kaļiņina personālizstāde “Prūsijas zilais”,  ir daļa no apjomīgākas darbu sērijas, kas vienlaikus skatāma arī Latvijas Mākslas akadēmijas 2026. gada diplomandu izstādē. Gleznu grafiskais veidols ļauj tos uztvert kā krāsas paraugus, taču šie “paraugi” nav tikai pašas krāsas manifestācija. Tie ir gleznieciski objekti, kuros krāsas materiālā klātbūtne sastopas ar nosaukuma radītu vēsturisku un intelektuālu spriegumu.

Andris Kaļiņins (1994) – gleznotājs un scenogrāfs, absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu (2021) un Glezniecības nodaļu (2026). “SEB stipendija glezniecībā 2025” laureāts, iegūstot gan žūrijas, gan skatītāju simpātijas balvu. Viņa glezniecība balstās uz krāsas fizikālo īpašību izpēti un intuitīvu procesu, radot konceptuālus un minimālistiskus, bet vienlaicīgi arī vizuāli piesātinātus un izteiksmīgus tēlus. Mākslinieks glezniecību uztver kā domāšanas procesu, aicinot skatītāju ieraudzīt krāsas būtību, nevis tās ilūziju.

Andris Kaļiņins organizējis 4 personālizstādes un piedalījies 5 nozīmīgās grupu izstādēs, tostarp “Figūra laukā” - Morgan Lehman Gallery (2024, Ņujorka), “Iekāres vārdā” - Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2024, Rīga, Latvija), “Kā es jūtos pēdējā laikā” - Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (2023, Rīga, Latvija).
Scenogrāfijā veidojis scenogrāfiju un kostīmus teātra izrādēm Latvijas Nacionālajā teātrī, Valmieras teātrī, Dailes teātrī, neatkarīgām trupām, kā arī Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē (2019). Paralēli darbojies kā kurators un izstāžu iekārtotājs mākslas projektos – izstāde “Kolekcijas” Zuzeum mākslas muzejā (2026) un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētais mākslas festivāls “Survival Kit” (2022).