Jaunumu Arhīvs
27.08. - 10.10.2026 OLGA ŠILOVA "Virsmas spraigums"
27.08. - 10.10.2026
Galerija "Māksla XO"
Elizabetes iela 14, Rīga, LV 1010
Virsmas spraigums
Virsmas spraigums ir fizikāls jēdziens, bet manā jaunākajā izstādē tas kļūst par metaforu cilvēka ķermeniskajai un emocionālajai pieredzei. Mēs atrodamies dažādu redzamu un neredzamu spēku ietekmē — pielāgojamies, pretojamies, saraujamies, izplešamies, zaudējam līdzsvaru un atkal to meklējam. Reizēm cenšamies ieņemt mazāk vietas, lai sevi pasargātu, reizēm saplūstam ar vidi, bet citreiz turpinām kustēties par spīti pretestībai.
Virsmas spraigums ir robežstāvoklis — starp noturību un pārmaiņām, ievainojamību un spēku, vēlmi saglabāt savu veselumu un nepieciešamību mainīties. Taču spriegums nav tikai pretestība. Tajā ir arī enerģija, kas ļauj turpināt kustību, veidot jaunas saites un meklēt savu trajektoriju.
Manas izstādes sākumpunkts ir nejaušs atradums — pirms vairākiem gadiem vaskā veidota un nepabeigta figūra, kas ilgu laiku bija nogulējusi starp skiču mapēm un papīriem. Laika, temperatūras, gravitācijas un spiediena ietekmē tā bija zaudējusi sākotnējo formu, izplūdusi un saplacinājusies. Deformācija, kas sākotnēji varētu šķist kā materiāla bojājums, piešķīra figūrai jaunu spriegumu un negaidītu dzīvīgumu. Šis atradums kļuva par impulsu divus gadus ilgam veidošanas un liešanas darba un eksperimentu procesam.
Fizikas likumi darbos savijas ar cilvēku attiecībām un iekšējiem stāvokļiem. Piliens tiecas saglabāt veselumu, atvars ievelk kustībā, savienotie trauki meklē līdzsvaru, bet gravitācija vienlaikus saista un liek attālināties. Ķermenis te nav nemainīga, noslēgta forma — tas deformējas, sadalās, savienojas ar citu, kļūst par līniju tīklu, čaulu, nospiedumu vai gandrīz izzūd apkārtējā telpā.
Izstādē būtisks ir arī pats veidošanas process. Līdzās tradicionālajai bronzai izmantots tērauds, putuplasts, poliuretāns un citi materiāli, eksperimentējot ar to savstarpējām attiecībām.
Metināta līnija kļūst par zīmējumu telpā, tukšums — par ķermeņa daļu, bet košā krāsa maina materiāla ierasto smagumu un uztveri. (Olga Šilova, 2026.)
Olga Šilova – viena no ievērojamākajām un ar savu rokrakstu atpazīstamākajām laikmetīgajām tēlniecēm Latvijā. Viņas skulptūras un vides objekti grezno un izceļ Latvijas pilsētvidi kopš 2003. gada “Bučotājiem” Limbažos, un tagad arī Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Rojā, Cēsīs.
Olgas Šilovas darbi piesaista ar savu cilvēciskumu un vienkāršību, un tajā pašā laikā ar dziļu idejisku pamatojumu un slodzi, smalku un jutīgu virsmu, kas līdzinās elpojošai ādai. Māksliniece ievērojamu daļu enerģijas veidošanas vai tehniskās apstrādes procesā atdod virsmas apstrādei. Varbūt tieši tāpēc, viņas darbi prasās vidē - ārtelpā, interjerā, lai to klātbūtne piešķirtu telpai gan emocionālo siltumu, gan stāju, kļūstot par telpas kamertoni. (Ilze Žeivate)
Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1991). Kopš 2010. gada strādā kā pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedrā. Izstādēs piedalās kopš 1987. gada, sarīkojusi vairākas personālizstādes Latvijā un ārzemēs, un piedalās grupu izstādēs.
Olgas Šilovas darbi atrodas publiskās mākslas kolekcijās: Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (Rīga, Latvija), Jūrmalas muzejā (Jūrmala, Latvija), Ventspils muzejā (Ventspils, Latvija), Zuzānu kolekcijā (ZUZEUM mākslas muzejā, Rīga, Latvija),ROCHE Latvija mākslas kolekcijā (Rīga, Latvija), Swedbank mūsdienu mākslas kolekcijā (Rīga, Latvija), Ventspils Nafta (Ventspils, Latvija), Latvijas Bankas kolekcijā (Rīga, Latvija), Royal Copenhagen (Kopenhāgena, Dānija), Murcia Futura fondā (Mursija, Spānija), Tojamuras Starptautiskā tēlniecības biennāles organizācijas komitejā Hokaido (Hokaido, Japāna).
Vairāk par izstādi: