Jaunumi
21.01. - 16.02.2016. Tatjana Krivenkova "-vāji-"
21.01. - 16.02.2016
Galerija "Māksla XO"
Elizabetes iela 14, Rīga, LV 1010
-vāji –
– vāji – tā saucas Tatjanas Krivenkovas jaunā personālizstāde mākslas galerijā
„Māksla XO”. Tajā ir eksponēti abstrakti zīmējumi un noteiktu cilvēku “dvēseļu portreti”.
– vāji – ir metode, kas varētu raksturot mākslinieces pieeju formveidei un pašatklāsmei.
- vāji – vēlams uztvert dažādos aspektos. Krivenkova apvieno vieglumu, niansētību,
smalkumu, jūtīgumu. Ierastajai pasaulei tiek noņemtas redzamās, zināmās,
iemācītās virskārtas un mēs atklājam vibrējošu un ritmisku emocionālu pasauli “molekulārā līmenī”.
Šī tikko jaušamās krāsu un gaismas, “haotiski” organizētu triepienu vai līniju rakstu abstraktās pasaules varbūt ir tuvāk garīgiem procesiem realitātes attiecībās kā “izstāstāmi” sižeti.
– vāji – ir sinonīms epitetam “stipri”, tikai spēks te parādās kā ieklausīšanās, saplūšana, pietāte.
– vāji – ir konkrēto personu “dvēseļu portreti”, kuri nebūt necenšas stāstīt par fizisku līdzību un atpazīstamību, bet drīzāk par to garīgo substanci, emocionālo pirmvielu vai starojumu, kurā šie personāži pastāv. Īstenībā ambivalentā krāsu un gaismas mijiedarbības vidē mistiski konkrēti ir tikai divi punkti – nosacītas cilvēka acu zīlītes. Kā kaut kas baismīgi tukšs un bezgalīgs reizē.
– vāji – visur vajag rakstīt ar mazo burtu, pats vārds ir vājš, atvērts no abiem galiem...”
Ivars Runkovskis.
Izstādes nosaukums “uzpeldēja” sarunā ar Ivaru Runkovski, kad viņš pozēja un es gleznoju. Pēc katra seansa nedēļām pārgleznoju, un tomēr atkal bija vajadzīgs modelis, kaut liekas, ka zinu no galvas, kā izskatās mani varoņi. Izmisumā pa vakariem zīmēju atvērtas struktūras vai bezgalīgās spirāles.
Pēc divdesmit gadu pārtraukuma atkal nolēmu uzgleznot Gunu Zariņu, kuru agrāk biju gleznojusi kopā ar Kirilu Panteļejevu. Darbs bija izstādīts manā pirmajā izstādē “Jāņa sētā”. Izstādīties mani mudināja Anita Vanaga, ar viņu iepazinos, pateicoties savam kursabiedram Guntaram Sietiņam. Anita man uzsūtīja Runkovski.
Gleznojot bija ļoti jautri, varēju apspriesties ar kompetentiem profesionāļiem, modeļi uzlaboja savu karmu un auras, iesāku vēl vienu darbu sēriju, izdomāju nākošo izstādi, pats (!!!) Runkovskis uzrakstīja sirdi plosošo tekstu (man nav jātēlo Dekarta reinkarnācija) un Inta Ruka katru reizi veda pašcepto kūku – viņa pieteicas pozēt pati, zinot, cik svarīgi atrast perfektu modeli! Ar Intu apmeklējām superperfektā Vladislava Nastavševa “Cerību ezeru”, izrādi apspriežam joprojām.......
“Tas, kurš domā, ka ir stiprs, kurš domā, ka spēj iztikt viens pats, ir vientiesīgs un beigās viņu sakauj daudzi, daudzi vājumi, ko viņš nes pats sevī,” Pāvests Francisks.
Tatjana Krivenkova, 2016. gada janvārī.
Par izstādi vairāk:
http://www.arterritory.com/lv/teksti/recenzijas/5344-uz_to_pusi/v
http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/tatjanas-krivenkovas-jauna-personalizstade.a62744/
http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/man-gribejas-uztaisit-speka-istabu-14127608