Jaunumu Arhīvs
17.12.2015 - 19.01.2016. Arturs Bērziņš "Attēldarbi"
17.12.2015 - 19.01.2016
Galerija "Māksla XO"
Elizabetes iela 14, Rīga, LV 1010
„Pasaule visu laiku attēlojas...
Par attēliem sarakstīti dažādi teksti. Manos „Attēldarbos” pārsvarā izmantoti dažādu filozofu teksti, kurus lasot atklājās kaut kas, ko varētu saukt par satekpunktiem. Esmu mēģinājis izsekot vienas idejas attīstībai, un šī ideja ir attēls.
Mūzikā tiek spēlēts pēc partitūras. „Attēldarbos” pasaules attēli ņemti kā partitūras, kuras es cenšos atskaņot.
Šīm partitūrām nav zināms autors. Tās nav papildinātas vai miksētas ar citiem attēliem. Atsevišķos gadījumos tajās kāda daļa tika noklusēta. Attēlojot galvenā uzmanība tika pievērsta intonācijai.
Izmantoto attēlu piemērotību attēlošanai noteica to atbilstība tekstiem. Tekstu fragmenti izmantoti kā attēlu paraksti. Tekstu nosaukumi un autori atrodami darbu nosaukumos” Arturs Bērziņš, 2015.
Arturs Bērziņš ir viens no savdabīgākajiem Latvijas laikmetīgās mākslas pārstāvjiem ar tikai sev raksturīgu, īpaši izkoptu zīmējuma-gleznojuma tehniku. Viņa darbu emocionālais impulss tiek rasts dabā un vidē, kurā mākslinieks dzīvo.
Arturs Bērziņš ir vācis pierādījumus dabas un kultūras elementiem Latvijas ainavā un daudz tās zīmējis darbu sērijās. Mākslinieks vadās pēc atziņas, ka māksla cilvēkam ir realitātes filtrs.
Arturs Bērziņš par personālizstādi „Nomalība” tika nominēts Purvīša balvai 2009, bet par personālizstādi „Bez nosaukuma (tautiskais romantisms)” – Purvīša balvai 2011.
Mākslinieks beidzis Latvijas mākslas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu glezniecībā (2009) un maģistra grādu vizuālās mākslas un kultūras vēsturē un teorijā (2014). Kopš 2008. gada Arturs Bērziņš sarīkojis 20 personālizstādes, kas ir konceptuāli pētījumi par latviešu glezniecības tradīcijām, kultūras un sistēmu veidošanās struktūrām, laiku, tā ritējumu un domāšanas tradīcijām. Piedalījies vairāk nekā 20 grupas izstādēs Latvijā un ārzemēs.
Par izstādi vairāk:
Purvīša balvas nominanti. 2015. gada ceturtais ceturksnis
Arterritory.com
14/01/2016
Purvīša balvas 2017 neatkarīgo ekspertu darba grupa ir izvērtējusi 2015. gada ceturtā ceturkšņa (oktobris – decembris) notikumus Latvijas vizuālajā mākslā un fināla atlasei nominējusi māksliniekus – Arturu Bērziņu, Maiju Kurševu un Kristu Dzudzilo. Purvīša balvas laureāts tiks noskaidrots 2017. gada februārī.
Arturs Bērziņš nominēts par personālizstādi “Attēldarbi” galerijā “Māksla XO” (17.12.2015.–19.01.2016.)
Nominācijas pamatojums: “Arturs Bērziņš analizē, burtiski preparē pa daļām, kāpēc mēs redzam tā, kā mēs redzam. Ar ko atšķiras skatīšanās vakar no skatīšanās šodien, kā atšķiras attēli, atkarībā no skatīšanās tehnikas un apstākļiem. Bērziņš grib saprast pasauli. Viņš domā par pasauli caur saviem nelielajiem zīmējumiem uz koka dēlīšiem, kur attēloti Latvijā ierasti ainaviski motīvi. Un, protams, vienkārši tas nav. Par to liecina tas, ka jau pagātnes dižie filozofi, kuru traktātu citātus mākslinieks iekļāvis savos darbos, neatlaidīgi nodarbojušies ar šo problēmu. Izstādes veiksme, ka koncepcija pilnībā sakļaujas ar tās formu. “Pilnīga” ainava tiek pamazām izģērbta līdz koka skeletam, un, pārsteidzošā veidā, tas veido perfektas un pareizas pilnības iespaidu,” stāsta Elita Ansone.
Arturs Bērziņš. „Bez nosaukuma / Aristotelis. Vers. 3 (pēc Aristoteļa „Poētika”).“ 2015
“Arturs Bērziņš šajā izstādē jaunā līmenī demonstrē savu tehniku. Tā šoreiz ir salikta, proti, zīmuļa zīmējums uz koka dēlīšiem un... – filozofisku tekstu lasīšana un refleksija par tiem. (Tehnikas otro sastāvdaļu, piebildīšu, reti kurš mākslinieks ir apguvis.) Zīmējumi nav ilustrācijas filozofiskām (Platona, Aristoteļa, ... Vitgenšteina) teorijām – zīmējumi ir filozofiska domāšana ar vizuālās izteiksmes līdzekļu palīdzību. To varētu pateikt arī ar paradoksa palīdzību: Kants varētu nonākt pie savas teorijas par telpu kā tikai mūsu uzskates jeb vērojuma (Anschauung) formu, skatoties uz Artura Bērziņa vienu no zīmējumiem šajā izstādē, taču, būdams ģeniāls domātājs, izdarījis to neatkarīgi un pirms Bērziņa,” skaidro Jānis Taurens.
“Mākslinieks pats atzīst, ka – līdzīgi muzikāliem skaņdarbiem – šī izstāde, kuras partitūra ir attēls, stāsta par interpretācijām un intonācijām. Manuprāt, šai darbībā autors ir sasniedzis apbrīnojamu vieglumu un virtuozitāti, keidžisku asprātību, caur kuru teksti un attēli tiek dekonstruēti un atkal salikti jaunās, intriģējošās skaņu kombinācijās,” papildina kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska. [...]
http://www.arterritory.com/lv/zinas/5292-purvisa_balvas_nominanti._2015._gada_ceturtais_ceturksnis/
Intervija ar mākslinieku:
http://www.arterritory.com/lv/teksti/intervijas/5293-pasaule_visu_laiku_attelojas/
http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/pasaza/artura-berzina-atteldarbi-un-mara-subaca-domas.a60887/
Izstādi atbalsta: 