par autoru
Jānis Tīdemanis ( 1897 - 1964 )
"Jānis Tīdemanis, dzīvē dēkains bohēmietis, mākslā temperamentīgs romantiķis, ir spilgts flāmiskā (beļģu) ekspresionisma pārstāvis mūsu glezniecībā. Viņš ļauj vaļu iracionāliem impulsiem, brīvi improvizēdams savas puķes, karnevāla ainas, ostas ar kuģiem, ainavas, plikņus. Viņa gleznās redzama liesmojoša krāsu spēle, reizēm arī asi kontrasti: kobaltzilais pret citrondzelteno, melnais pret sarkano un zaļo, kā arī virtuozs otas triepiens, kas it kā demonstrē krāsu un temperamenta orģijas. Nemeklējot vizuāli skaisto, viņš tiecies pēc vitalitātes un ekspresivitātes, ko uzskatīja par skaisto mākslā. J.Tīdemanis gleznoja ļoti ātri. Šķita, ka iekšējā skatījumā viņš jau redz darbu gatavu un it kā baidās kaut ko no iztēlotā aizmirst."
Jānis Siliņš.
"Spožu krāsu un neapvaldīta temperamenta gleznotājs- tāds ir Jānis Tīdemanis. Atšķirībā no vairums latviešu gleznotāju viņš "mākslas studijās devās uz rietumiem. Agrā jaunībā (15 gadu vecumā) J.Tīdemanis nonāca ASV, kļuva par to pilsoni, un Rīgā izdotajā laulību apliecībā varam pat lasīt, ka jaunā vīra tautība ir "amerikānis". 1922.gadā kopā ar sievu Elvīru Tīdemanis devās uz Antverpeni, kur iestājās Karaliskajā Mākslas akadēmijā un to absolvēja 1927.gadā. Pēc tam vēl līdz 1934.gadam ik pa laikam turpināja mācības pie Izidora Opsomēra Antverpenes Augstākajā Mākslas institūtā, kas varētu būt kaut kas tuvs mūsu Mākslas akadēmijas meistardarbnīcās."
Dace Lamberga.
Jānis Tīdemanis izstrādāja savdabīgu formu deformāciju, kurā var nojaust zīmējuma nesvarīgumu. Sieviešu portreti kā galvas, pusstāvi, ar neparasti garām rokām un nemākulīgām plaukstām, ja tās vispār tika gleznotas. Taču neskatoties uz to, gleznotājs prata sasniegt ne tikai gleznieciski smalkas noskaņas, bet arī piešķirt saviem sieviešu portretiem intimitāti, eleganci, sievišķīgu šarmu un reprezentablitāti.
Mākslinieka darbi ir izkaisīt visā plašā pasaulē- mākslas muzejos Beļģijā, Šveicē, Anglijā, Francijā, Zviedrijā un neskaitāmās privātās kolekcijās.
Ilze Žeivate, 2005.