Jaunumi

07.11. - 12.11.2013. "RĪGAS LAIKS"

07.11.2013. - 12.11.2013.

Galerija "Māksla XO"

Elizabetes iela 14, Rīga, LV 1010

Harijs Brants "Nenosauktais" 2013

"Rīgas laiks"

Māksla XO galerijā 07.11. -12.11.2013

 

Rīgas Laiks un māksla

Pēc Rīgas Laika lūguma vairāki mākslinieki izveidoja savu vizuālo priekšstatu par Rīgas laiku. Šo darbu izstāde no 7. novembra skatāma galerijā Māksla XO.

Rīgas Laiks nav mākslai veltīts izdevums, lai gan māksla tam nav sveša. Šeit mākslinieki brīvi atveidojuši Rīgas laiku; viņi nav pielāgojušies, nav slavējuši žurnālu, bet piedāvā savus darbus, kas tapuši, par to domājot.

Viena saskata Rīgas Laika saturā un valodā kontrastējošas un atraktīvas krāsas, otrs ekspresīvi norāda uz žurnāla apcerējumu veidolu. Citai RL interviju dalībnieki pārvēršas par rotaļīgi groteskiem radījumiem, taču šis pārspīlējums citā gleznā tiek līdzsvarots ar domas lidojumu metafizisku abstrakciju gaišajā miglā. Popkultūras tēlu saistījums ar grafiti, domājams, izaicinoši uzsver žurnālam piestāvošo sabiedrības banalitāšu kritisko apceri, bet nepiespiesti vaļīgais lineārais zīmējums vēl citā kompozīcijā norāda uz žurnāla līderu suverēnajām rotaļām ar intervētajiem upuriem. Sirreālistiski mājieni uz cilvēka iznīcības neizbēgamību raksturo RL tekstu eksistenciālo tonalitāti, bet grafiskas struktūras gleznieciskā fonā – vēlmi filozofisku sarunu gaitā atrast haosā kādu loģisku domu. Hromatiski spilgti gleznotā abstrakcija apstiprina (tā var domāt) žurnāla pievēršanos pasaules estētikas krāsainajiem mudžekļiem. Savukārt reālistiskie redaktoru tēli spēļu kārtī atsedz Rīgas Laika divvienību, bet debess zilgmes gleznojums citā darbā – tā tekstu intelektuālos augstumus.

Rīgas Laiks ar tā autoriem, žanriem, rakstu pastāvīgajiem varoņiem un izsmalcināto valodu savā pazīstamajā formā izveidojies divdesmit gadu laikā. Arī eksponanti ir pieredzējuši profesionāļi; katram ir sava reputācijas un stilistikas niša, un viņu darbu kopums rāda kaut nelielu, tomēr reprezentatīvu Rīgas mākslas attīstības iznākumu pēdējos divos gadu desmitos.

Kādreiz pagājušā gadsimta sākumā slavenais spāņu filozofs H. Ortega i Gasets rakstīja par vizuālās mākslas un filozofijas pārsteidzošo paralēlismu. Tas iedrošina padomāt par saistību starp RL intelektuālajiem tekstiem un izstādes darbiem, kuros RL 20 gadiem par godu filozofu pārlaicīgais skatījums, protams, pieticīgi pārveidots un lokalizēts. Rīgas laiks, bet jau vēsturiskais, ļauj saskatīt šīs paralēles, kuras var nosaukt par dziņu pēc brīvības, noraidot jebkuras dogmas un uzsverot individuālās vērtības.

 Eduards Kļaviņš

2013. gada 26. oktobrī