Michel Castaignet

Mišels Kasteņē ( Michel Castaignet )

Mišels Kasteņē (Michel Castaignet) dzimis 1971.gadā, Parīzē. 1993. gadā mākslinieks uzsāka studijas bioloģijā UPMC Parīzē (Université Pierre et Marie Curie, Parīze 6 ).

Vēlāk, pārceļoties uz dzīvi Londonā, Mišels Kasteņē sāka piedalīties andegraunda mākslinieku izstādēs. Šīs aktivitātes palielināja jaunā mākslinieka interesi par mākslas teoriju un 2001. gadā Mišels Kasteņē absolvēja Middlesexas Universitāti (Mdx University, Londres), iegūstot maģistra grādu Mākslas Estētikā un Teorijā.

Mišela Kasteņē glezniecība piesaista ar savdabīgu pasaules vērojumu un domāšanu, pārlaicīgo un laicīgo - nebeidzamiem telpas risinājumiem, kurā ienāk cilvēks un viņa ikdiena. Telpas brīvību glezniecībā māksliniekam devusi iepriekšējo gadu aizraušanās ar video un jauno tehnoloģiju mākslas izpausmēm, kā arī padziļinātas studijas mākslas teorijā.

Jau vairākus gadus Mišelu Kasteņē  nodarbina glezniecība kā mēdijs un Klementa Grīnberga (Clement Greenberg ) teorijas par glezniecību un laika mijiedarbību uz to. Šajā sakarā gleznotāja interesi piesaistījuši 20.gadsimta 60. gadu franču minimālisti (BMTP, Claude Rutault, u.c.).  Mišels Kasteņē mēģina iztulkot šos meklējumus tēlainā Visumā, pārveidojot formālu kritiku sociālā kritikā.

Latvijas publika ar Mišela Kasteņē darbiem varēja iepazīties 2009. gadā Viļņā (Lietuvā), apmeklējot starptautisko mākslas izstādi Art Vilnius. 

2010. gadā Mišela Kasteņē krāsu litogrāfijas tika izstādītas „Māksla XO" galerijas rīkotajā litogrāfiju izstādē „Litogrāfi". Līdz ar skatītāju un mākslas profesionāļu izrādīto interesi radās ideja par apjomīgāku viņa glezniecības izstādi Rīgā.


Savu pirmo personālizstādi Rīgā -  „In Memoriam Eiropa" - Mišels Kasteņē apraksta kā gleznu sēriju, kurai par pamatu ņemtas ap 1957. gadu radītas (Eiropas valstu apvienošanās gads) amatieru fotogrāfijas. Darbos attēloti tā laika notikumi, cilvēki no vidusšķiras ģimenēm, kuri idealizē kaut ko līdzīgu amerikāņu dzīves veidam (American Way of Life), ražošanas uzplaukumu un laimi par miera pilnu laiku. 

Uzgleznotās "krāsu fotogrāfijas" liekas kā nākušas no mūsu personiskā arhīva, no kopīgajām atmiņām, tās it kā ir tik pazīstamas, ka zūd robežas starp pašu piedzīvoto un vēlamo, jeb iedomāto. Vien glezniecības tehnika un transformētā telpa mums atgādina to, ka tas nav nekas cits kā vien konstrukcija, ka gleznās attēlotie notikumi un situācijas ir mūsu domas un fantāzijas par iespējams reiz piedzīvoto.

                                                                                                                                              Ilze Žeivate, 2011.