Kristaps Ģelzis

Kristaps Ģelzis (1962)

       Purvīša balva 2011

"Vajadzīgs kaut kas iedarbīgāks, dinamiskāks nekā bilde, lai lauztu mūri mākslinieka un skatītāja starpā"
/Kristaps Ģelzis./

20.gadsimta 80.gadu vidū kopā ar Ojāru Pētersonu, Juri Putrāmu un Andri Breži latviešu mākslā ienāca arī Kristaps Ģelzis. Rīgas Kuzņecova porcelāna fabrikas bijušajās telpās tika drukātas lielformāta sietspiedes, jeb t.s. "supergrafikas". Pie šī laika attiecināmi arī Hansabankas mūsdienu mākslas kolekcijā esošie darbi "Pāri 1" un "Pāri 2".

"Mūra" kā ideoloģiska simbola tēmu mākslinieks risinājis arī 1986.gada Kino dienu ietvaros - "tapa viens no pirmajiem Latvijas mākslinieku videodarbiem - Ģelža akcija "Mūris", kas veidota kā mākslinieka performances elements"(M.Traumane, S.Krese).

80.gadu baigās un 90.gadu sākumā Kristaps Ģelzis veidoja arī žurnāla "Avots" vāku grafisko dizainu.

Viņš atšķiras ar to, ka figūras vietā biežāk liek noskaņu, poēziju un koncepciju. Bieži noskaņu papildināšanai instalācijās piedalās arī dzīvās būtnes - putni un zivis, patīk ar paša rokām rūpīgi darināt dažādus "ready - made" objektus, izmantojot samtu, kažokādas, lelles.

Kristaps mēģina atmaskot sabiedrību ar spēles palīdzību, pretstatot dažādas lietas. Viņš provocē un izaicina. Kristapa mākslā vienlaikus mijas joks un nopietnība, tiešums un smalks poētisms, ironija un sentiments.
/Ilze Žeivate, 2005./

"Kristapa Ģelža mākslas darbu pamatā ir konceptuāla ideja, kura tiek realizēta atbilstošā materiālā - uz plaknes, telpiski vai plastiski, izmantojot visas mūsdienās pieejamās tehnoloģijas un medijus. Viņam piemīt spēja jutīgi pārvaldīt lokālās vides simboliskos elementus un tos meistarīgi interpretēt savos darbos, kā arī drosme atklāti ironizēt par aktualitātēm sabiedrība. Viena darba ietvaros bieži vien apvienojas vairākas nozīmes, kas atklājas viena pēc otras līdzīgi kā smalku rēbusu risinot.

Būtiskākais Kristapa Ģelža mākslā bieži vien ir tas, kas nemaz acīm nav ieraugāms -tikai galvā iedomājams."
/Ilona Arne, 2007./