Ivars Heinrihsons

Ivars Heinrihsons (1945)

Ivars Heinrihsons ir šī laika viena no spilgtākajām personībām latviešu tēlotājā mākslā - gleznotājs, spožs neoekspresionisma pārstāvis latviešu mūsdienu glezniecībā un daudzus gadus arī glezniecības profesors Latvijas Mākslas akadēmijā.

Ivara Heinrihsona glezniecība atver piekļuvi vienai no būtiskākām autora personības radošajām izpausmēm. Z I R G S autoram nozīmē ne tikai estētisku aizraušanos ar formu vai romantisku tieksmi, iekšēji piemītoši katrā no mums. Tas ir autors pats. Kaut kas, kas notiek iekšā – apzināts, intuitīvs, vēl neapjausts.
Ivara Heinrihsona glezniecība ir nospriegotas domāšanas rezultāts, kas atklājas tēlainā formā. Līniju mudžekļi un šautras ir neapzinātā "es" izpausmes, bet uz kā viss balstās. Gleznojums top par pārdzīvojumu un vienlaicīgi par izpratni. Tajā jūtama it kā zīmējuma un kompozīcijas nepabeigtība, kur kāda līnija no jauna gatava izšauties uz audekla vai papīra.
Mākslinieks seko savām iecienītajām tēmām- zirgs, balets, klavieres un cilvēks pilsētā. Šī tēlu sistēma personificē cilvēka ego (arī paša Heinrihsona) - pirmatnējo dabu, garu un intelektu. Tās ir gan domas, gan ķermenis un prāts, kas sevī satur visus pretmetus - cīņas un trauksmes (zirgs). Tāda veida pretnostatījumi aptver visu Ivara Heinrihsona daiļradi - gan izmantotajā tēlu sistēmā, gan krāsu pielietojumā, gan otas žestā. Baltais un melnais, gaišais un tumšais, miers un kustība kā ieelpa un izelpa - viss ir pulsējošs un savstarpēji nomaina viens otru, savstarpēji pievelkas, savijas un atgrūžas.
"Klavieres, zirgs - tās ir izpausmes formas manam iekšējam "es".
Zirgs kā dabīga ekspresija, žests, kaligrāfija. Zirgs ir kā zīme, visatbilstošākā tam, kas ir manī. Tam, kas liek tiekties.
Klavieres kā kultūras zīme, kaut kas pamatā esošs. Tās liek sevi sakārtot.
Klasiskais balets ar savu stila un motīvu skaidrību vedina tiekties uz ideālo, trauslo, balto," Ivars Heinrihsons.

Ivars Heinrihsons darbi atrodas publiskajās kolekcijās – Latvijas Nacionālā Mākslas muzejā un Latvijas Mākslinieku savienības muzejā Rīgā, Latvijā; Antonio Pérez Fonda mūsdienu mākslas muzejā Kuenkā, Spānijā; Frīdemana Štokarta kolekcijā Minhenē, Vācijā; Grafikens Hus kolekcijā Mariefredā, Zviedrijā; Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kolekcijā (ERAB) Londonā, Lielbritānijā; Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Krievijā; Zimmerly Art Museum - Nortona un Nansijas Dodžu kolekcijā Ņūdžersijā, ASV.