Ar Ievas Iltneres glezniecību asociējas īpaši izsmalcināts un minimāls tēlojums, izteikts estētisms un krāsu kolorīts, jutīgums, delikāta attieksme pret jebkuru glezniecisku niansi, mākslinieciskā kvalitāte. Tas ir īpašs Ievas Iltneres domāšanas veids - kā gleznot, nevis ko. Viņas attēlotie sižeti, ja tādi vispār ir, uzrodas tikai darba procesā, un tie runā par glezniecību kā tādu - krāsu asociācijām, to tuvību un pretstatiem, gaismu un formu. Realitātē sastaptais, ar Bībeles un mitoloģijas personāžu palīdzību risinātas, radas estētiskas metaforas izsmalcinātā krāsu gammā.

/Ilze Žeivate, 2007./

 "Viens no Ievas Iltneres gleznu pievilcības iemesliem , iespējams, sakņots tieši minimālisma estētikā, kur visa kā ir maz, lai sasniegtu daudz."

/Ieva Lejasmeijere, 2005./

"Mēnessērdzība. Meditācija. Spiritisms un reliģija nosaka gleznu saturu. Gleznas atstāj ikonas un simbolisma formas iespaidu. Viņas abstraktās figūras, kas ne reti ir izteiktas telpiskā zīmju valodā, ir aicinātas atvērt gara pasauli, lai tādejādi atrastu iekšējo gara mieru. Un tā Ieva auž smalku enerģijas pilnu tīklu, lai paustu netveramās ilgas un skumjas par zaudēto vai nekad nesasniedzamo paradīzi. Viņas pasaulē, savrupā universumā, kur loki un virsmas pārklāj viena otru, mazu formu biezumā atspīd nevainības un skaidrības gaisma, kas realitāti atstāj aiz sevis"

/Ruth von der Wenge./

"Gribētos ticēt, ka gleznai ir sava valoda. Nevaru precīzi pateikt. Iespējams, ka tā uzrunā ar virsmu, vai ar stikla ņirboņu, vai to, kā līnija aizliecās. Kad es sāku strādāt, mani ved vīzija, un nav nekādu šķēršļu stāvēt, piemēram, astoņas stundas. Mani nekas vairs neaptur sasniegt to, kas man ir galvā."

/Ieva Iltnere, 2005./

"Kas man ir glezniecība? Tas man ir veids kā parādīt citiem, ko esmu ieraudzījusi. Ieraudzīt nav vienkārši redzēt. Lai ieraudzītu, vajadzīgs laiks. Tu vari tikai skatīties, bet vari arī lasīt, atcerēties, slēpot, pļaut zāli, iztēloties, domāt... "

/Ieva Iltnere, 2003./